VISBIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

Vai es varu lietot iepriekšējās sezonas plānotāju arī nākamajā gadā? 

Plānotājs pēc savas būtības ir veidots tā, lai nebūtu piesaistīts konkrētam kalendārajam gadam. Tajā ir iekļauti datumi, un vārda dienas, bet nav norādītas nedēļas dienas. Tas nozīmē, ka plānotāju varat sākt, turpināt vai atsākt lietot jebkurā brīdī.

Kāpēc tieši 16 lauciņi katrai dienai?

Ir izpētīts ka laiks, ko pavadāt apsēžoties, sakoncentrējoties un padomājot par 16 lietām, kuras jūs šodien iespējami iepriecinās, ir pilnīgi pietiekams, lai jūsu smadzenes sāktu ražot laimes hormonus, piemēram serotonīnu un oksitocīnu, kuras izplata pozitīvas sajūtas ķermenī, rada vairāk enerģijas un palīdz fokusēties uz labu dienu, lai cik lielas vai mazas lietas jūs sagaidītu. Tas ir arī ļoti svarīgs nosacījums lai ķermenis pats sāktu sevi dziedināt.

Man lauciņi ir par mazu, lai visu tur ierakstītu? Ko man darīt?

Zemapziņai un vispārējam informācijas laukam nav svarīgs pierakstītā garums. Vari pierakstīt tikai atslēgas vārdus vai kodētus nosaukumus. Galvenais ir sevī sajust prieku par labiem notikumiem pilnu dienu.

Kas jāraksta “Viņa darbi”?

Nav noteikumu! Šī vietiņa paredzēta tādam kā treniņam dažas lietas nodot augstākai varai (Dievam, Kvantu laukam, Augstākajai inteliģencei, visuvarenajam dabas spēkam, vai jeb kam, kam ticat) un paļauties uz to, ka dažreiz Viņš var izdarīt labāk. Bet tā arī ir tikai interpretācija. Plānotāja idejas un teorijas autore, Inguna, stāsta: “Kad manam tuvam cilvēkam ir grūti un nav nekā tāda praktiska, ko es varētu viņa labā izdarīt, tad uzdodu Viņampalīdzēt šim cilvēkam. Vai situācijā, kad šķiet, ka vispār nevar saprast, kā to risināt, tad rakstu – lūdzu palīdzi ieviest skaidrībuieraudzīt risinājumu, vai justies labāk. Abrahama Hiksa (Abraham Hicks – mācība par pievilkšanās likuma praktizēšanu, atpazīstot prieka spēku, lai sasniegtu visu, ko vēlaties) saka,  ka cilvēka uzdevums ir tikai precīzi zināt, ko vēlas, un pārējais jau ir nododams Viņa rokās. Vai precīzāk – “Kā?” nav tava darīšana.”

Es rakstu un rakstu, un nekas nenotiek. Ko es daru nepareizi?

Patiesībā nav tāda pareizi vai nepareizi. Bet pajautāsim pretjautājumu – vai izjūti reālu, patiesu prieku par to, ko raksti? Vai pievieno pāris sekundes spilgtas iztēles tā, ka sejā iezogas smaids un gandrīz vai dancot, vai palēkāt uz vienas kājas sagribas? Emocija ir tā, kas radīs jauno realitāti. Vairāk informācijas par plānotāja būtību šeit.

Man ir par maz vietas, kur ierakstīt dienas darbus.

Jā, tieši tā. Lai tur ierakstītu patiesi prioritāros darbus un nefokusētos uz visādu “figņu” (piedodiet). Plānotāja idejas pamatlicēja, Inguna Dadeika stāsta: “Es daru tā, ka “obligātos” dienas darbus rakstu 16 mākonīšos. Piemēram, uz ārkārtīgi pozitīvas nots panākta vienošanās ar klientu. Vai, vienā vēsā mierā un vēl vieglāk, kā gaidīju, pavadīta vizīte pie zobārsta. Tā arī ir Citāds plānotājs atšķirība no plānotājiem parastajiem. 🙂

Man nesanāk katru dienu ierakstīt visos lauciņos.

Lai piesakās kāds, kurš pilnīgi nevienu dienu nav izlaidis! Iedosim nākamās sezonas plānotāju par brīvu!

Tā gadās un tas ir normāli – pat tad, ja pametat plānotāju uz mēnesi. Bet fakts, ar kuru dalījušies diezgan daudzi Citāds plānotājs lietotāji, ir – kad kaut kas sāk iet greizi, pēkšņi attapies – pareizi! Es taču neesmu plānojusi prieku, izdošanos, panākumus un brīnumus.

Inguna Dadeika dalās: “Man visbiežāk ir tā, ka tajās dienās, kad rītu neesmu iesākusi ar šo pozitīvo strukturēšanos, pēc kāda laika nākas secināt, ka daudz biežāk esmu ielaidusi sevī negativitātes un tās ir ārkārtīgi toksiskas. Ķermenis pirmais parāda, ka esmu aizmirsusi plānotāju. Vienkārša emocionālā higiēna. Tomēr, tad, kad raksti mākonīšos, no sirds iesakām piepildīt visus un neatstāt pusceļā. Neizkāp Saldū, ja brauc no Liepājas uz Rīgu! Un ja izkāpi, neprasi, kāpēc neredzi Pētergaili! Vai citus Rīgas brīnumus.”

Pievienojies mūsu kopienai Facebook un dalies ar savu pieredzi!

Vai tiešām var ieplānot brīnumus?

Aizej atpakaļ pie plānotāja un vismaz pirmo reizi ieplāno tur brīnumus. Pašam būs brīnumi, kas priekš tevis ir brīnumi.

Inguna stāsta: “Jā, es rakstu reizēm “pilnīgo sviestu” vai “galīgo kosmosu”, vai “miers visā pasaulē” un “visi izsalkušie paēduši”. Mana dzīve, mana spēle. Vienu gan es garantēju – katru reizi, kad es ierakstu frāzi “gribu pierādījumu no Visuma, ka tas mani mīl” – tas nekad nav izpalicis. Veidi visdažādākie – pēkšņi uz grīdas savā istabā atrastas “sirsniņkonfektes”, par kurām es skaidri zinu, ka neviens tās te nevarēja atstāt, no rīta pamostoties saules zaķītis uz sienas sirds formā, uz balkona nokritis diega galiņš, kurš tur savijies sirsniņā, vai pie mājas pēkšņi uzsliets reklāmas plakāts ar mīlestības simboliem. Vienkārši jātur acis un sirds vaļā.”

Ja meklēsiet pierādījumus brīnumiem, jūs tos ieraudzīsiet, ja meklēsiet pierādījumus pretējam, arī tos atradīsiet. Izvēle ir jūsu ziņā.

Kā ar gada plāniem vai, kaut vai, nākamajam mēnesim? Nav tādas vietas, kur ierakstīt.

Jaunās sezonas plānotājos ir! Bet, tikai tāpēc, lai tiešām ir kur to astīti piesiet un aizmirst. Uz lielajiem plāniem mēs ejam ar katras dienas mazo, skaidro, priecīgo emociju, ar uzticēšanos, ka ar mani viss notiek lieliski pie jebkuriem apstākļiem, ka es neskatoties ne uz ko esmu drošībā un ar pateicību jau iepriekš par to, ka es nekur citur nevaru nonākt, kā tikai pie tā, kas nāks man par labu. Arī tad, ja es sākumā neredzu, kā tas man nāk par labu. Un tā nav teorija, ka, ja katru dienu faktiski parūpējas par vienu vienīgu lietu – lai justos labi un priecīgi – lielie dzīves plāni it kā piepildās paši no sevis. Vai – vēl labāk! Tā ir Kvantu lauka realitāte.

Tas neizskatās nopietni!

Tas ir jautājums vai apgalvojums?

Atstāšu šo bez atbildes un iešu ierakstīšu savā plānotājā, ka mana diena būs absolūti vienreizīga un apstulbinoši laimīga, neskatoties ne uz ko, un, ka es jau tagad izjūtu pilnībā apņemošu un patiesi nepieklājīgu pateicību par to…

0

 .